Seglu Reinis - Blogs

Ir labi tur, kur mūsu nav?

Sun, 27 Oct 2019 06:55:00 +0000

Ikdienā satiekot visdažādākos zirgu īpašniekus un jātniekus, strādājot ar zirgiem un segliem, pamanu, ka vispārējais noskaņojums šoreiz jau tieši seglu jautājumos ir ar diezgan “nokārtu degunu”.

Ar to domāju, ka lielai daļai zirgu īpašnieku šķiet, ka mums līdz tādām zirgu lielvalstīm kā, piemēram, Anglija un Vācija – kā celtniekam līdz balerīnai. Var ilgi un gari, tukšojot jau piekto vai septīto vīna pudeli, filozofēt, cik augstākā līmenī zirgkopība ir citās valstīs, taču šoreiz tieši par un ap seglu tēmu.

Latvijā, diemžēl daudziem šķiet, ka šeit zināšanas par un ap seglu derēšanu un pareizu izvēli ir absolūtā Akmens laikmeta līmenī.

Es gribētu mazliet sapurināt nokārtos snīpjus un pastāstīt, ka man ir bijis tas gods strādāt ar zirgiem un mācīties dažādas seglu zinības arī ārzemēs, kā arī ar kolēģiem no ārzemēm seglu jautājumos sazinos regulāri.

Satiekoties un, protams, apspriežot tendences un daloties ar novērojumiem, varu secināt, ka arī ārzemēs piena upes neplūst un nav viss tik izcili, kā varētu šķist, šķirstot kārtējo glancēto “Horse&Rider” žurnālu. Arī zirgkopības un “zirdziskā līmeņa” attīstītajās valstīs kā Lielbritānija un Vācija netrūkst nepatīkamu gadījumu, netrūkst vienaldzības un nolaidības. Netrūkst līdz asinīm noberztu zirgu skaustu, netrūkst jāšanas ar salauztiem karkasiem un netrūkst absolūtas nevēlēšanās iedziļināties. Kādam tas varētu šķist pārsteidzoši, jo citur taču ir gan krietni augstāks labklājības līmenis, kas ļauj vairāk naudas tērēt saviem hobijiem, gan arī speciālistu skaits lielāks. Dažādus mednieku stāstus ir nācies dzirdēt no kolēģiem, taču šis raksts nav par to.

Stāsts ir par to, ka pie mums, tieši tāpat, kā citās valstīs ir pilns ar tiešām foršiem cilvēkiem – tādiem, kuriem interesē, rūp un nav vienalga. Man patiešām zvana lieliski, ieinteresēti cilvēki, kuri grib uzzināt, grib atrisināt problēmas un grib vērst situāciju par labu. Un pats galvenais – jūsu ir tiešām daudz! Es esmu patiesi laimīgs, strādājot ar savu klientu bāzi, mācot, stāstot, rādot un diskutējot, jo redzu, ka klientam tas tiešām interesē. Man laikam ir ļoti paveicies ar savas profesijas izvēli, jo zvana un raksta tie, kuri grib uzzināt. Tie, kuriem vienalga un neinteresē, ar mani nesazinās un mēs netērējam viens otra laiku.

Jūs visi esat lielum liela un nozīmīga Latvijas jātnieku un zirgu īpašnieku daļa un mēs nedzīvojam nekādā Sūnu ciemā! Šajā gadījumā absolūti nav svarīgs inventāra dārdzības līmenis, nav svarīgas zirgu cenas un nav svarīgi, vai jātnieks regulāri startē sacensībās, vai ar zirgu jāj uz mežu sēnes lasīt. Svarīga ir interese un vēlme uzzināt. Jāatceras, ka vienmēr un pilnīgi jebkurā jomā būs kādas nepilnības un arī indivīdi, kuriem neinteresēs un būs vienalga, taču tā vietā, lai koncentrētos uz blusu meklēšanu, daudz svarīgāk ir koncentrēties uz personīgo un kolektīvo izaugsmi.

No saviem novērojumiem varu pateikt, ka interese par un ap seglu pareizu derēšanu, inventāra pareizu lietošanu un vēlme uzzināt, kā nedarīt pāri savam dzīvniekam, aug ģeometriskajā progresijā. Un interese pieaug ne tikai seglu jomā, bet visā, kas saistīts par un ap zirgiem – medicīnā, labturībā, trenēšanā un audzēšanā. Tas tikai un vienīgi nozīmē, ka Latvijas vidējais jātnieks ar katru gadu kļūst gudrāks, prasīgāks un inteliģentāks. Un man par to ir no sirds liels prieks. Tā turpināt!

Reinis Rudzītis - topošais seglu meistars

Mon, 11 Feb 2019 16:16:00 +0000

Ar pamatīgu aizrautību rakstīju bloga pirmo rakstu par Jauniem un lietotiem segliem, taču nemaz neiedomājos, ka vajadzētu taču sākt ar sevis iepazīstināšanu. Tā laikam notiek, ka tik ļoti patīk savs darbs.

Mani sauc Reinis Rudzītis, raksta publicēšanas brīdī esmu 29 gadus vecs un esmu topošais seglu meistars. Vārdu “topošais” izvēlos tāpēc, jo uzskatu, ka sevi vēl nevaru saukt par meistaru. Arī tāpēc, ka Latvijā nav iespējams apgūt šo arodu, lai varētu saņemt seglinieka diplomu.

Zirgi man ir patikuši jau kopš bērnības, taču jāšanas nodarbības sāku apmeklēt 14 gadu vecumā, sporta centrā “Kleisti”. Šajā stallī es trenējos piecus gadus. Paralēli treniņiem, rūpējos arī par kādu mācību grupas zirgu, kuram bija nepieciešams nedaudz vairāk uzmanības, kā citiem. Šodien to atceroties, esmu priecīgs un gandarīts, jo tieši rūpēšanās par šo zirgu man lika saprast, ka jāšanas sports nav tikai sēdēšana seglos. Laikam jau tad, agrā jaunībā, man tapa skaidrs, ka manas gaitas zirgu pasaulē neaprobežosies ar jāšanu vien.

2010. gadā, jaunības maksimālisma iespaidā pieņēmu lēmumu nopirkt savu zirgu – trīs pārgudri divdesmitgadnieki, 350 latu kabatā, brauciens ar vilcienu, “ātrā ekspertīze” (neklibo un neizskatās šķībs), derēs un uzreiz zvans arī treilerim. Tā es tiku pie Gvidona.

2011. gads – devos uz Vāciju strādāt pie Krievijas jātnieka Vladimira Beļecka. Vladimirs trenējās pie Vācijas jāšanas sporta leģendas Frankes Slothāka un viņu vaigā skatīt sanāca ik dienas. Ļoti daudz iemācījos, kā arī šī bija lieliska iespēja redzēt jāšanas sportu visaugstākajā līmenī.

Pēc pāris gadiem iepazīstos ar nozīmīgāko cilvēku manā dzīvē. Mans darbs, zirgu un jātnieku fotografēšana, saved mani kopā ar Masieri Zani, vienīgo manuālās terapijas speciālisti Baltijā, tieši viņa ir vainīga pie tā, ka esmu izvēlējies savu nākotni saistīt ar seglinieka arodu.

Sākumā dodos uz Amatniecības kameru un ar šīs iestādes starpniecību pirmo reizi nažus un adatas rokās ņemu “Apkalnmāju” darbnīcā, Latgalē. Ceļš uz turieni ir tāls un pēc dažām mācību nodarbībām tiek saprasts, ka attālums ir pārāk liels, lai veiksmīgi turpinātu mācīties.

2015. gadā dodos uz Apvienoto Karalisti, lai apmeklētu kursus par seglu remontiem, pareizu seglu derēšanu un pārpolsterēšanu “Cumbria School of saddlery” skolā. Tieši seglu polsterējuma maiņa ir lielākais Ahileja papēdis veiksmīgā seglu izmantošanā un, to apguvis, sāku saņemt daudzus seglus tieši šim remontam.

2017. gadā kopā ar mūsu “dream team”, jeb Masieri Zani un Mari Pētersoni esam izlēmuši, ka liela problēma Baltijas tirgū ir tieši zirgam pielāgoti, deroši segli, tāpēc dodamies uz Kieffer ražotni Vācijā, lai vienotos par šo seglu tirdzniecību Baltijā. Esam oficiālie Kieffer seglu izplatītāji!

2018. gadā atkal dodos uz Kieffer rūpnīcu, lai papildinātu, nostiprinātu un iegūtu jaunas zināšanas, kā arī iegūtu Kieffer apstiprinātu sertifikātu remontu un seglu pielāgošanas veikšanā.

Tāds īsumā ir stāsts par mani. Joprojām strādāju arī kā zirgu fotogrāfs, šis darbs nebūt nekur nav pazudis. Ar lielu prieku dodos fotografēt gan sacensības, gan sesijas zirgam un jātniekam. To es darīšu vienmēr, par to varat būt droši.

Brīvajā laikā lielākoties braucu strādāt ar savu zirgu, ceļoju, vai arī mani šad un tad var sastapt garāžā. Ļoti labprāt darbojos ap savu veco Jaguar auto un, ja gada siltajos mēnešos pie staļļa redzi to noparkotu, tad zini – es esmu klāt, nāc un saki “čau”!

Jaunus vai lietotus seglus?

Thu, 08 Nov 2018 16:13:00 +0000

Savā pirmajā bloga rakstā vēlos runāt par tēmu ar kuru savā seglinieka darbā saskaros ik dienas. Konsultējot klientus par seglu derēšanu viņu zirgiem vai pieņemot seglus remonta darbiem savā darbnīcā, gandrīz ar katru klientu nonākam līdz šai tēmai – vai manam zirgam ir vērts pirkt jaunus seglus, vai arī labāk meklēt lietotus?

Pirms sāku iztirzāt šo tēmu sīkāk, gribu teikt, ka šis nebūs pasūtījuma reklāmraksts, kurā slavināšu tikai tos seglus, kurus pats izplatu. Tiem, kuri mani vēl nepazīst, vēlos teikt, ka esmu oficiālais “Kieffer” seglu ražotāja pārstāvis un izplatītājs Latvijā. Taču gribu piebilst, ka tas man netraucē gan remontēt lietotus seglus, gan arī strādāt ar klientiem, kuri jaunus seglus nevar/negrib iegādāties. Mans mērķis seglinieka darbā ir redzēt pēc iespējas vairāk apmierinātu jātnieku un zirgu. Vai nu palīdzot ar jaunu seglu iegādi, vai arī strādājot ar lietotiem segliem - ko nu kurš izvēlas. Vienīgais, kas šajā jautājumā ir svarīgs – zirga un jātnieka labsajūta.

Tātad – lietotus vai jaunus?

Šajā jautājumā viss ir atkarīgs no jātnieka/zirga īpašnieka budžeta. Es absolūti nepiekrītu tam, ka visiem zirgu īpašniekiem uzreiz jāpērk jauni segli par vairākiem tūkstošiem eiro, taču pērkot jaunus seglus ieguvumu noteikti ir visvairāk. Zirga slodze šajā gadījumā absolūti nebūs arguments naudas ekonomēšanai. Arī vienu reizi nedēļā ejot izjādē uz mežu, zirgs un jātnieks labāk jutīsies ar labiem un kvalitatīviem segliem.

Jauns ir jauns – jārēķinās ar to, ka praktiski visiem lietotiem segliem būs nepieciešami remontdarbi. Sāksim ar to, ka gandrīz visiem lietotiem segliem pēc to iegādes būtu jāmaina paneļu polsterējums, ja mēs tos salīdzinām ar jaunu seglu paneļu stāvokli. Pērkot lietotus seglus, tam jāpievērš īpaša vērība. Nebūtiski sīkumi, kā nolietotas vēderjostu siksnas vai kādas atirušas vīles skar praktiski jebkurus, vecus seglus. Lai gan to saremontēt ir viegli, īpašniekam jārēķinās ar papildus izdevumiem.

Nopietni “zemūdens akmeņi”, iegādājoties lietotus seglus, ir salauzti karkasi, šķībi, savērpti segli un saplaisājusi paneļu un sēdekļu āda. Vispareizāk seglus pirms pirkšanas būtu parādīt segliniekam, ja pircējam nav spēju noteikt slēptus defektus. Praksē esmu saskāries ar vairākiem gadījumiem, kad segli tiek man atrādīti tikai pēc pirkuma veikšanas un apskates laikā konstatēti defekti, kuru remonts vairākkārt pārsniedz pirkuma summu. Konsultējaties, pirms pērciet!

Lēti un jauni vai dārgi, bet lietoti?

Te uzreiz ar lieliem un sarkaniem burtiem gribu rakstīt – nepērciet tos jaunos seglus, kuri eBay un citos tirdzniecības portālos maksā pāris simtus eiro. Attaisnojumi nebūs arī bieži dzirdētās frāzes "es jāju ļoti maz" vai "man ir vecs zirdziņš". Šo seglu materiālu un salikšanas kvalitāte ir tik briesmīga, ka labāk ejiet ar savu zirgu pastaigāties pie rokas, kamēr sakrājat naudu citiem, nevis lieciet šādus seglus zirgam mugurā. Šķībi karkasi, nelīdzens un/vai ārkārtīgi ciets polsterējums, ādas kvalitāte, kas pielīdzināma kartonam – jums to nevajag, ticiet man. Reiz šāda tipa segliem mainot polsterējumu, seglu paneļa polsterējumā atradu pārīti kurpnieka naglu.

Domājiet līdzi - ir iemesls, kāpēc jauni segli maksā tik, cik tie maksā. Protams, ka daļu cenas veido arī vārds un mārketings, taču šādu seglu ražotāji veiksmīgi strādā vairākus gadu desmitus. Padomājiet, kāpēc. Iespējams, ir vērts apsvērt jaunu seglu iegādi no sintētiskā materiāla, taču laba ražotāja, piemēram, “Wintec”.

Vairāki “premium” seglu ražotāji piedāvā izgatavot seglus pēc zirga muguras izmēriem, un tas arī ir viens no lielākajiem ieguvumiem, pērkot jaunus seglus. Nereti nākas krietni pamocīties, mērot un izmēģinot jau desmitos seglus pēc kārtas un saprotot, ka arī šie zirgam neder.

Nemaksājiet daudz naudas par veciem, taču “brendīgiem” segliem. Nereti sludinājumos var atrast nolietotus, padsmit gadus vecus seglus par vairākiem simtiem eiro, augstā cena tiek pamatota ar ražotāja vārdu. Esmu remontējis seglus, kuriem vairs nav pie kā diegu pieķert, taču tie nopirkti tāpēc, ka esot “Stubben” – laba firma taču. Esiet objektīvi un meklējiet seglus labā stāvoklī un tikai pēc tam skatieties uz ražotāju, jo segli taču tiek pirkti jāšanai, nevis remontēšanai. Atkārtošos – ja nav pārliecības, jautājiet. Tas neko nemaksā, taču var aiztaupīt pamatīgas nepatikšanas un izdevumus.