Ir labi tur, kur mūsu nav?
Ikdienā satiekot visdažādākos zirgu īpašniekus
un jātniekus, strādājot ar zirgiem un segliem, pamanu, ka vispārējais
noskaņojums šoreiz jau tieši seglu jautājumos ir ar diezgan “nokārtu degunu”.
Stāsts ir par to, ka pie mums, tieši tāpat, kā citās valstīs ir pilns ar tiešām foršiem cilvēkiem – tādiem, kuriem interesē, rūp un nav vienalga. Man patiešām zvana lieliski, ieinteresēti cilvēki, kuri grib uzzināt, grib atrisināt problēmas un grib vērst situāciju par labu. Un pats galvenais – jūsu ir tiešām daudz! Es esmu patiesi laimīgs, strādājot ar savu klientu bāzi, mācot, stāstot, rādot un diskutējot, jo redzu, ka klientam tas tiešām interesē. Man laikam ir ļoti paveicies ar savas profesijas izvēli, jo zvana un raksta tie, kuri grib uzzināt. Tie, kuriem vienalga un neinteresē, ar mani nesazinās un mēs netērējam viens otra laiku.
Jūs visi esat lielum liela un nozīmīga Latvijas jātnieku un zirgu īpašnieku daļa un mēs nedzīvojam nekādā Sūnu ciemā! Šajā gadījumā absolūti nav svarīgs inventāra dārdzības līmenis, nav svarīgas zirgu cenas un nav svarīgi, vai jātnieks regulāri startē sacensībās, vai ar zirgu jāj uz mežu sēnes lasīt. Svarīga ir interese un vēlme uzzināt. Jāatceras, ka vienmēr un pilnīgi jebkurā jomā būs kādas nepilnības un arī indivīdi, kuriem neinteresēs un būs vienalga, taču tā vietā, lai koncentrētos uz blusu meklēšanu, daudz svarīgāk ir koncentrēties uz personīgo un kolektīvo izaugsmi.
No saviem novērojumiem varu pateikt, ka interese par un ap seglu pareizu derēšanu, inventāra pareizu lietošanu un vēlme uzzināt, kā nedarīt pāri savam dzīvniekam, aug ģeometriskajā progresijā. Un interese pieaug ne tikai seglu jomā, bet visā, kas saistīts par un ap zirgiem – medicīnā, labturībā, trenēšanā un audzēšanā. Tas tikai un vienīgi nozīmē, ka Latvijas vidējais jātnieks ar katru gadu kļūst gudrāks, prasīgāks un inteliģentāks. Un man par to ir no sirds liels prieks. Tā turpināt!